4.maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

Datums: 03.05.2024 10:44

8 skatījumi

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 34.gadadienu, ielūkojamies 3.Atmodas notikumu hronikā, kas ļāva nonākt līdz neatkarības deklarācijas pieņemšanai 1990.gada 4.maijā.

1987

Latvijas PSR Ministru Padome atļāva privāto uzņēmējdarbību

Janvāris

8.janvāris — dziesmu konkursā "Mikrofons-86" par populārāko atzina "Dzimtā valoda"
26.janvāris — Rīgas kinoteātros sāka demonstrēt dokumentālo filmu “Vai viegli būt jaunam?”

Februāris

17.februāris — PSKP CK ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs ieradās oficiālā vizītē Rīgā.
25.februāris — nodibināja Vides aizsardzības klubs, kas kļuva par vienu no III Atmodas veidojošiem spēkiem un pirmo reizi sabiedrības protesti ietekmēja padomju varas saimniecisko darbību – kluba organizēto protestu rezultātā apturēja Rīgas metro, Liepājas atomelektrostacijas celtniecību un Slokas celulozes un papīra fabrikas darbību

Aprīlis

28.aprīlis — nodibina Latvijas Kultūras fondu

Jūnijs

14.jūnijs — notika grupas Helsinki-86 Liepājas filiāles organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa pieminot 1941.gada deportācijas. Par akciju zināja arī trimdā. Šis notikums tiek uzskatīts par III Atmodas sākumu

Augusts

23.augusts — pieminot 1939.gadā noslēgtā Molotova — Ribentropa pakta upurus un Latvijas okupāciju, grupa Helsinki-86 organizēja manifestāciju un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Pirms tās padomju varas iestādes izolēja grupas biedrus, milicija kavēja cilvēku piekļūšanu Brīvības piemineklim. Tomēr akcija izdevās, tajā piedalījās ap 5000 līdz 10 000 cilvēku. Vairākus grupas dalībniekus arestēja, daļai atņēma PSRS pilsonība un izraidīja no valsts

1988
Janvāris

31. janvāris — pirmoreiz tiešajā ēterā Latvijas Televīzijā programma "Labvakar, Latvija", kurā runāja par agrāk aizliegtiem tematiem. To vadīja Ojārs Rubenis un Edvīns Inkēns un Jānis Šipkēvics (vec.)

Marts

25.marts — Latvijas padomju varas iestādes atļāva rīkot 1949.gada 25.marta deportāciju piemiņas pasākumu

Aprīlis

15.aprīlis — oficiāli atļāva svinēt Līgo svētkus, 24.jūniju noteica par brīvdienu

Jūnijs

1.—2.jūnijs — notika Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums. Mavriks Vulfsons paziņoja, ka 1940.gadā Latvijā nav notikusi sociālistiskā revolūcija
14.jūnijs — pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā cauri visai Rīgai, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu

Jūlijs

10.—17.jūlijs — Rīgā notika folkloras festivāls BALTICA. Pirmo reizi pēc padomju okupācijas starptautiskā sarīkojumā gājiena priekšgalā nesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu

Augusts

23.augusts — Rīgas Sporta manēžā notika Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde, kuru apmeklēja 4000 skatītāju

Septembris

29.septembris — Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma dekrētu, kas atļāva tautas, darba un ģimenes svētkos, piemiņas dienās, kultūras un masu pasākumos lietot sarkanbaltsarkano karogu un izmantot tradicionālos kultūrvēsturiskos simbolus — auseklīti, saulīti un citus

Oktobris

6.oktobris — Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai
7.oktobris — Mežaparkā notika plaša Tautas manifestācija ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem
8.—9.oktobris — notika Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais kongress. LTF kļuva par visplašāko tautas kustību Latvijas vēsturē un ar masveidīgumu, nevardarbīgo pretestību LTF ir unikāla globālā mērogā

Novembris

8.novembris — notika Latvijas un Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" valžu pārstāvju pirmā tikšanās Rīgā.
11.novembris — notika tautas manifestācija Daugavmalā, pirmo reizi pēckara gados atzīmējot Lāčplēša dienu. Ēvalds Valters un Alberts Bels Rīgas pils Svētā Gara tornī paceļ sarkanbaltsarkano karogu
18.novembris — pie Brīvības pieminekļa brīvi atzīmēja Latvijas Republikas proklamēšanas dienu

Decembris

16.decembris — sāka iznākt Latvijas Tautas frontes laikraksts "Atmoda"

1989
Gada sākumā sāka veidoties Latvijas Pilsoņu kustība ar sākotnējo mērķi apzināt Latvijas pilsoņus un pilsoņu kandidātus, kas būtu pamats kādas tiesiskas, Latvijas pilsoņu vēlētas pārstāvniecības ievēlēšanā

Februāris

18.februāris — notika Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas kongress

Marts

6.marts — aktieru pikets pie LKP CK ēkas pret preses brīvības ierobežojumiem
26.marts — notika PSRS Tautas deputātu vēlēšanas, kurās tautas atbalstu saņēma LTF kandidāti

Aprīlis

9.aprīlis — Rīgā pie Baltijas kara apgabala štāba parādījās kaujas tehnika. Nākamajā dienā štāba vadība paziņoja, ka notikušas plānotas mācības Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala teritorijā

Maijs

5.maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma Valodas likumu, kas latviešu valodai piešķīra valsts valodas statusu.
6.maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu par zemnieku saimniecībām, kas atļāva veidot individuālās saimniecības – tā sauktie “Breša zemnieki”
31.maijs — Latvijas Tautas fronte mainīja savu nostāju un rosināja cīnīties par Latvijas pilnīgas politiskās un ekonomiskās neatkarību atjaunošanu

Jūnijs

8.jūnijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma dekrētu par 1940. – 1950.gados deportēto personu reabilitāciju
17.jūnijs - Latvijas okupācijas gadadienā Rīgā notika plaša pretpadomju demonstrācija
23.jūnijs – sāk iznākt LTF Madonas rajona nodaļas informatīvais biļetens “Madonas Atmoda”
30.jūnijs — koris "Ave Sol" pirmoreiz piedalījās latviešu dziesmu svētkos ārzemēs (ASV Rietumkrasta latviešu 11.dziesmu svētkos)

Jūlijs

27.jūlijs — LPSR AP pieņēma likumu par Latvijas saimniecisko patstāvību
28.jūlijs – LPSR AP pieņēma likumu par sapulcēm un demonstrācijām, kas garantēja plašu brīvību. Turpmāk piketus varēja rīkot bez varas iestāžu atļaujas.
LPSR AP pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti – Latvijas statusu Padomju Savienībā nosaka līgumattiecības un Latvijas likumiem ir augstākā vara Latvijas teritorijā

Augusts

23.augusts — 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, lai pievērstu pasaules uzmanību, notika akcija Baltijas ceļš – ap 670 km garumā ap divi miljoni cilvēki sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas. Šis notikums iekļauts UNESCO “Pasaules atmiņas” dokumentārā mantojuma sarakstā, kā arī Ginesa rekordu grāmatā

Oktobris

7.oktobris — Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā notika plaša tautas demonstrācija, kurā pulcināja vairāk kā 100 000 cilvēku no visas Latvijas
7.—8.oktobris —Latvijas Tautas frontes 2. kongress izvēlējās kursu uz Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi

Novembris

10.novembris – Jāņus, Ziemassvētkus un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu (18.novembris) ar likumu atzina par valsts svētku dienām, bet u (11. novembris) par vēstures atceres dienu
11.novembris – Augstākās padomes 1939./40.gadu notikumu izmeklēšanas komisijas ziņojumā bija norādīts, ka Molotova – Rībentropa pakta rezultātā Latvija tika okupēta un anektēta un iestāšanās PSRS bija nelikumīga
pirmo reizi oficiāli tika atzīmēta Lāčplēša dienu
18.novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā notika manifestācija "Par neatkarīgu Latviju", kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku.
27.novembris – PSRS atzina Baltijas republiku saimniecisko patstāvību

Decembris

2.decembris – notika 1941.gadā Litenē nošauto virsnieku pārapbedīšana
25.decembris — pirmo reizi pēckara gados Latvijā oficiāli tika svinēti Ziemassvētki

1990
Februāris

Ar LPSR Augstākās Padomes lēmumu atjaunota Latvijas vēsturiskā simbolika. Par oficiāliem valsts simboliem atkal tiek atzīts sarkanbaltsarkanais karogs, 1921.gadā apstiprinātais Latvijas Republikas ģerbonis un valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”

Marts

2.marts – nodibina LPSR centrālo banku ar nosaukumu “Latvijas Banka”
18.marts – Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas (tiek ievēlēti deputāti, kas 4.maijā pieņems deklarāciju par Latvijas neatkarību)
22. – 24.marts LTF atbalstīto deputātu grupas sāka gatavot Latvijas neatkarības deklarāciju
25.marts – iesvētīta piemiņas plāksne prezidentam Kārlim Ulmanim pie agrākās skolas - internāta ēkas Lubānā

Aprīlis

21.aprīlis – Daugavas stadionā uz LTF organizēto Vislatvijas tautas deputātu sapulci ieradās vairāk nekā 8000 toreizējo Latvijas PSR padomju deputātu, atbalstot Augstāko Padomi pieņemt deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu

Maijs

3.maijs – Uz pirmo sesiju sanāca Latvijas PSR 12.Augstākā Padome. Par tās Prezidija priekšsēdētāju ievēlēja Anatoliju Gorbunovu

1990.gada 4.maijs

Diena sākas ar Latvijas PSR Augstākās Padomes pirmo sesiju, kas norisinās otro dienu. Sēdi vada Anatolijs Gorbunovs. Tiek izskatīts jautājums par Latvijas neatkarības deklarāciju, kurā noteikts pārejas periods Latvijas Republikas neatkarības pilnīgai atjaunošanai
Debates ilgst vairākas stundas, gandrīz visu dienu. Notiek asas diskusijas starp Latvijas Tautas frontes un Interfrontes deputātiem
Balsojums par Latvijas neatkarības deklarāciju sākās pēcpusdienā. Nepieciešams savākt vismaz 134 deputātu balsis
Ārpusē pie Augstākās Padomes ēkas, un citur Latvijā cilvēki pie radio seko līdzi balsojumam, skaitot “par” balsis
Deputātu balsojums noslēdzas plkst.19.20. Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” atbalstījuši 138 Augstākās Padomes deputāti
Emocionālā sēde beidzās ar ilgiem aplausiem un Latvijas himnas "Dievs, svētī Latviju!" nodziedāšanu
Par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu balsojušos Augstākās Padomes deputātus pie Augstākās Padomes ēkas sanākušie sagaida ar milzu ovācijām
11.novembra krastmalā sākusies plaša tautas manifestācija, lai svinētu valstiskās neatkarības atjaunošanu. Sanākušie vienojas dziesmās “Daugav' abas malas”, “Dievs, svētī Latviju!”

Ilze GAUJĒNA vadošā pētniece
Natālija SEĻMA vēsturniece
Reinis AUZIŅŠ kultūrvēstures nodaļas vadītājs

Attēls laikrakstā “Stars”, 1990.gada 22.maijs. Rajona iedzīvotāju mītiņš Madonā 1990.gada 19.maijā. Autors: Oļģerts Skuja

4.maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

MADONAS NOVADPĒTNIECĪBAS UN MĀKSLAS MUZEJS